Konflikts starp Krieviju un Ukrainu nav pilnībā atrisināts ilgu laiku.Tā kā valsts ar lieliem koksnes resursiem, tas neapšaubāmi rada ekonomisku ietekmi uz citām valstīm.Eiropas tirgū liels pieprasījums pēc koksnes ir Francijā un Vācijā.Francijai, lai gan Krievija un Ukraina nav lielākās koksnes importētājas, iepakošanas nozare un palešu rūpniecība ir piedzīvojusi deficītu, jo īpaši būvkoksnes.Paredzams, ka pašizmaksa būs Būs augšupeja.Tajā pašā laikā naftas un dabasgāzes pieaugošās ietekmes dēļ transportēšanas izmaksas ir augstākas.Vācijas Koksnes tirdzniecības asociācijas (GD Holz) direktoru padome paziņoja, ka šobrīd gandrīz visas oficiālās darbības ir apturētas, un Vācija šobrīd vairs neimportē melnkoka koksni.

Tā kā daudzas preces ir iestrēgušas ostā, itāļu bērza saplākšņa ražošana ir gandrīz apstājusies.Aptuveni 30% no importētās koksnes nāk no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.Daudzi itāļu tirgotāji ir sākuši iegādāties Brazīlijas elliotis priedi kā alternatīvu.Vairāk skarta ir Polijas kokrūpniecība.Lielākā daļa kokrūpniecības ir atkarīga no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas izejvielām un pusfabrikātiem, tāpēc daudzi uzņēmumi ir ļoti noraizējušies par piegādes ķēdes traucējumiem.

Indijas eksporta iepakojums ir vairāk atkarīgs no Krievijas un Ukrainas kokmateriāliem, un eksporta izmaksas ir pieaugušas materiālu un transportēšanas pieauguma dēļ.Šobrīd, lai veiktu tirdzniecību ar Krieviju, Indija ir paziņojusi, ka sadarbosies ar jaunu tirdzniecības maksājumu sistēmu.Ilgtermiņā tas stabilizēs Indijas kokmateriālu tirdzniecību ar Krieviju.Taču īstermiņā materiālu deficīta dēļ saplākšņa cenas marta beigās Indijā pieaugušas par 20-25%, un eksperti prognozē, ka saplākšņa kāpums nav apstājies.

Šomēnes bērza saplākšņa deficīts ASV un Kanādā radījis grūtības daudziem nekustamo īpašumu un mēbeļu ražotājiem.Īpaši pēc tam, kad pagājušajā nedēļā ASV paziņoja, ka par 35% paaugstinās nodokli importētajiem Krievijas koksnes izstrādājumiem, saplākšņa tirgus īstermiņā piedzīvojis lielu pieaugumu.ASV Pārstāvju palāta pieņēma tiesību aktus, lai izbeigtu normālas tirdzniecības attiecības ar Krieviju.Rezultātā tarifi Krievijas bērza saplākšņam pieaugs no nulles līdz 40-50%.Bērza saplāksnis, kas jau tā ir deficīts, īstermiņā strauji pieaugs.

Kamēr kopējais koksnes izstrādājumu ražošanas apjoms Krievijā sagaidāms par 40%, iespējams, pat 70%, investīcijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstībā var gandrīz pilnībā beigties.Pārrautas saites ar Eiropas, Amerikas un Japānas uzņēmumiem un patērētājiem, vairākām ārvalstu kompānijām vairs nesadarbojoties ar Krieviju, var padarīt Krievijas kokmateriālu kompleksu atkarīgāku no Ķīnas kokmateriālu tirgus un Ķīnas investoriem.

Lai gan sākotnēji tika ietekmēta Ķīnas kokmateriālu tirdzniecība, Ķīnas un Krievijas tirdzniecība būtībā ir normalizējusies.1. aprīlī veiksmīgi norisinājās Ķīnas kokmateriālu un koksnes izstrādājumu aprites asociācijas kokmateriālu importētāju un eksportētāju nodaļas sponsorētās Ķīnas un Krievijas kokrūpniecības biznesa saskaņošanas konferences pirmā kārta, kā arī tika veikta tiešsaistes diskusija par Krievijas sākotnējās Eiropas eksporta daļas nodošanu. kokmateriālus Ķīnas tirgum.Tā ir ļoti laba ziņa pašmāju kokmateriālu tirdzniecībai un pārstrādes nozarei.